Krūts plastiskās operācijas

Tās ir piena dziedzeru formas un/vai lieluma maiņai paredzētas operācijas. Šīs operācijas var veikt gan pēc medicīniskām, gan estētiskām indikācijām, var mainīt tikai krūts formu (mastopeksija), samazināt krūts lielumu (redukcijas mammoplastika) vai palielināt krūti ar implanta palīdzību (palielinošā mammoplastika jeb augmentācija). Tā ir abpusēja operācija, tomēr dažos gadījumos var būt arī vienpusēja, piem., krūts iedzimtas vienpusējas hipoplāzijas (neattīstītas krūts) vai hiperplāzijas (pārlieku lielas krūts) gadījumā, kā arī pēc vienas krūts deformācijas kādas slimības, traumas vai operācijas gadījumā.

Krūts palielināšana (palielinošā mammoplastika jeb augmentācija)

To lieto krūts iedzimtu vai iegūtu izmaiņu labošanai.
Krūšu palielināšanu ar implantiem veic, ja:

• paciente nav apmierināta ar pārāk mazajām krūtīm,
• krūtis zaudējušas savu formu pēc dzemdībām un bērna zīdīšanas, krasas novājēšanas vai novecošanas rezultātā,
• labās un kreisās krūts lielums ievērojami atšķiras,
• nepieciešama krūts rekonstrukcija pēc onkoloģiskas operācijas.
  

Krūšu palielināšanu veic ar silikona vai ar sāls šķīdumu pildītiem implantiem, to virsma var būt gluda vai grubuļaina (teksturēta). Griezumus implantu ievietošanai zem krūts dziedzera vai lielā krūšu muskuļa visbiežāk izdara zem krūts, retāk – gar areolas malu vai padusē.

Silikonu plaši lieto mūsdienu medicīnā; ir pierādīts, ka ar silikona gēlu pildīti implanti neizraisa alerģiju un audzējus; silikons ir nekaitīgs veselībai, pat ja tam gadās izplūst no implanta apvalka; tas netraucē grūtniecības norisi un bērna barošanu ar krūti.

Operāciju veic vispārējā narkozē, paciente uzturas stacionārā vienu diennakti. Pēc operācijas vienu mēnesi jānēsā speciāls krūšturis.

Krūts pacelšana jeb mastopeksija

Mastopeksija indicēta tajos gadījumos, kad piena dziedzeru lielums ir pietiekams, bet nepieciešams mainīt krūts formu.

Parasta indikācija šai operācijai ir piena dziedzeru ptoze (nokārušās krūtis), tomēr bieži vien nākas veikt vienpusēju mastopeksiju simetrijas uzlabošanai pēc krūts rekonstrukcijas vai kā onkoplastiskas operācijas sastāvdaļu. Krūts ptoze iespējama jebkurā vecumā, bet visbiežāk tā paradas dzīves vidējā periodā, un to nosaka vairāki faktori:

• ādas elastības samazināšanās novecošanas rezultātā vai ādai izstiepjoties pēc zīdaiņa barošanas ar krūti,
• dziedzeraudu nomaiņa ar taukaudiem vai saistaudiem novecošanas procesā,
• krūts apjoma samazināšanās novājēšanas rezultātā vai pārtraucot bērna barošanu ar krūti.

Ja, zūdot ādas elastībai, krūts ir zaudējusi formu, operācijas laikā neveic dziedzeraudu izņemšanu, aizvāc tikai lieko ādu. Mastopeksijas laikā piena dziedzeru forma mainās tādā veidā, ka krūtsgals un areola pārvietojas normālā stāvoklī, bet dziedzeris iegūst apaļīgāku formu. Visus griezienus operācijas laikā izdara tā, lai tie būtu maz pamanāmi – ap krūtsgalu un zem krūts.

Visbiežāk izmanto divas mastopeksijas metodikas:
"periareolārā" – to parasti lieto tikai krūts formas estētiskai uzlabošanai, ja krūts ptoze ir neliela (I pakāpe); šai gadījumā ir tikai lokveidīga rēta ap areolu; šī metodika ir mazāk traumatiska, vajag mazāk laika sadzīšanai pēcoperācijas periodā, bet tā ļauj tikai nedaudz uzlabot krūts formu, nedod maksimālu estētisko rezultātu un tās efekts parasti ir īslaicīgs;

"vertikālā" – ļauj iegūt maksimāli estētisku formu, to var izmantot arī izteiktas krūts ptozes (II–III pakāpe) gadījumā; tās efekts parasti ir ilglaicīgāks, bet pēc šīs operācijas paliek lielas, pamanāmas rētas ap areolu un no tās vertikāli lejup līdz krokai zem krūts.

Vertikālās mastopeksijas gadījumā agrīnajā pēcoperācijas periodā krūts augšējā daļa izskatās pārmērīgi liela, galīgo pilienveida izskatu krūts iegūst pēc 3–6 mēnešiem.

"apgriezta T veida" – līdzīga "vertikālai", bet lieko ādu likvidē tā, lai zem piena dziedzera papildus veidotos horizontāla rēta. Šādā veidā krūts jau tūlīt izskatās pietiekami skaista, bet turpmākajā laikā tās forma var kļūt plakanāka, bet rēta ir pamanāma krūts sānu daļās.
Pēc operācijas tiek lietota speciāla kompresijas veļa, kura jānēsā 1–2 mēnešus.

Krūts lieluma samazināšana (redukcijas mammoplastika)

Galvenā indikācija redukcijas mammoplastikai ir lieli krūts dziedzeri (hipertrofija, hiperplāzija, gigantomastija), reizēm krūts asimetrija vienpusējas hiperplāzijas dēļ.

Galvenais iemesls, kura dēļ sievietes parasti griežas pie ārsta, ir lielo krūšu radītās fiziskās un psiholoģiskās problēmas. Parasti sievietēm ir sūdzības par sāpēm plecos, mugurā, krustu rajonā, spēcīgu kakla muskulatūras saspringumu, krūštura lencīšu iegriešanos miesā, dermatoloģiskām problēmām ādas krokās, izsutumiem. Daudzas sievietes sūdzas, ka gigantomastijas dēļ ir ierobežota ne tikai viņu fiziskā aktivitāte (nav iespējams nodarboties ar sportu), bet arī ikdienas darbība (piem,. grūti ātri nokāpt pa kāpnēm), apģērba izvēle, intīmās attiecības. Tādēļ daudzām sievietēm redukcijas mammoplastika ir ļoti nepieciešama operācija, kas var atbrīvot viņas no nopietnām problēmām.

Galvenais redukcijas mammoplastikas princips ir piena dziedzera lieko audu un ādas likvidēšana, kā rezultātā krūtis samazinās un to forma uzlabojas.

Ir vairāki operācijas veidi. Tās galvenie etapi – krūtsgala mobilizācija un pārvietošana augšup jaunajā pozīcijā, krūts lejas- vai sānu daļas audu izņemšana, piena dziedzera atlikušo audu pārvietošana augstāk un lēveru piešūšana augstākā pozīcijā. Tā ir pietiekami sarežģīta operācija un ilgst apmēram 3–4 stundas.
Visi ķirurģiskie griezumi tiek veikti tā, lai būtu iespējami mazāk pamanāmi, tomēr ap krūtsgalu un krūts lejasdaļā tik un tā paliek rētas.

Operācija nav ieteicama sievietēm, kurām vēl pilnībā nav beidzies krūšu nobriešanas process.
Krūts samazināšanas operāciju veic vispārējā narkozē, paciente uzturas stacionārā vienu diennakti. Pēc operācijas vienu mēnesi jānēsā speciāls kompresijas krūšturis.