Iekaisīgas dabas krūts slimības

sīkāk pār iekaisīgam krūts slimībam skat. A. Srebnija rakstu (žurnalā DOCTUS 2007.gada septembra numurā)

Es uzsāku nodarboties ar krūts ķirurģiju kopš 1983. gada, kad sāku strādāt Jelgavas slimnīcas vispārķirurģiskā nodaļā, kad visbiežāk nācās ārstēt sievietes ar strutainiem mastītiem. Man vienmēr ir licies, ka tās ārstēšanas metodes, kādas tika izmantotas tad (plaši griezumi un krūts audu drenēšana), ir pārāk traumatiskas, bet tādu operāciju kosmētiskie rezultāti pārāk slikti, lai tas būtu pareizais ārstēšanas veids; ka tika domāts  - ķirurgs iejauksies tikai vienu reizi un pēc tam organismam pašam jātiek galā ar slimību bez ārsta piedalīšanās.

Bet ja ķirurgs arī tālāk regulāri piedalās ārstēšanas procesā, šī iejaukšanās var būt daudz mazāka un galvenais – kosmētiski daudz labāka. Tas nozīmē, ka pastāvīga ārsta kontrole (pārsiešanas, atkārtotas punkcijas, it īpaši ultraskaņas kontrolē) daudz vairāk palīdz samazināt operācijas traumu un saglabāt sievietes krūtis, ja ne to sākotnējā stāvoklī, tad vismaz ar vismazākajiem zaudējumiem. Laiks parādīja, ka tas tiešām ir tā. Mūsdienās plaša krūts atvēršana vai incīzijas ir vajadzīgi pie mastīta tikai ļoti retos gadījumos, bet vairākumā gadījumu ar procesu iespējams tikt galā, izmantojot antibakteriālo terapiju un - ja tas ir nepieciešams - dažām krūts punkcijām (dūrieniem caur ādu un iekaisīgā dobuma izskalošanu), un tikai retos gadījumos var būt vajadzīgi griezieni krūtī.