Paduses limfmezglu operācijas

Visos piena dziedzera vēža gadījumos (izņemot ca in situ) ir jāveic paduses limfmezglu operācija, jo šajos limfmezglos visbiežāk lokalizējas piena dziedzera vēža metastāzes. Izmanto divu veidu operācijas: "sargmezgla" biopsiju un paduses limfmezglu izņemšanu (limfadenektomiju).

"Sargmezgla" biopsija (sentinel node biopsy) – diagnostiska operācija – viena vai vairāku limfmezglu, kuri pirmie saņem limfu no krūts, izņemšana (biopsija) un histoloģiska izmeklēšana. Sargmezglu atrod, iekrāsojot ar speciālām vielām vai ievadot radioaktīvu preparātu (tehnēcijs 99). Ja šajā limfmezglā vēža metastāžu nav, pārējos limfmezglus var atstāt neizņemtus. Šī metode ir diezgan jauna un nav vēl pietiekami izpētīta, tādēļ to var lietot tikai vēža sākumstadijās. Pārējos gadījumos veic paduses limfadenektomiju.

Paduses limfmezglu izņemšana (aksilāra limfadenektomija) – izņem paduses bedrītes taukaudus kopā ar limfmezgliem. Šai gadījumā izņem visu limfas kolektoru, kurš savāc limfu no attiecīgās krūškurvja puses augšējās daļas un rokas, tādēļ pēc operācijas brūcē pastāvīgi sakrājas diezgan daudz limfas (limforeja). Reizēm limforeja var ilgt vairākas nedēļas. Vēlīnajā pēcoperācijas periodā reizēm attīstās limfostāze, kad novēro ne tikai rokas, bet arī krūškurvja un muguras mīksto audu tūsku. Paduses limfadenektomiju var veikt dažādā radikalitātes pakāpē (I, II, III līmenī), ir iespējams saglabāt ne tikai kustību nervus (standartvariants), bet arī jušanas nervus (nervus saudzējoša limfadenektomija).

Paduses limfadenektomiju vienmēr veic vispārējā narkozē. Pēc operācijas uz dažām dienām atstāj drenāžu.

Mastektomijas un paduses limfmezglu operāciju komplikācijas

  1. Asiņošana agrīnā pēcoperācijas periodā.
  2. Ilgstoša limforeja – zem ādas lēveriem notiek pastāvīga liela limfātiskā šķidruma daudzuma uzkrāšanās. Limforeja ir mastektomijas likumsakarīgas sekas. Limfvadu izņemšana neizbēgami noved pie šķidruma atteces traucējumiem. Reizēm limforeja var turpināties vairākas nedēļas, pat mēnešus, it īpaši pacientiem ar aptaukošanos.
  3. Pēcoperācijas brūces sastrutošana – nereta komplikācija, tāpēc parasti profilaktiski tiek nozīmētas antibiotikas.
  4. Plecu locītavas kustīguma traucējumi – parasti attīstās, ja nav savlaicīgi uzsākta kustību izstrāde locītavā un ārstnieciskā fizkultūra.
  5. Limfostāze vēlīnajā pēcoperācijas periodā – parasti attīstās pēc radikālas mastektomijas vai mastektomijas kombinācijas ar staru terapiju. Limfostāzes gadījumā novēro ne tikai rokas, bet arī krūškurvja un muguras mīksto audu tūsku. Limfostāzi ir vieglāk novērst (vingrojumu komplekss, slodzes ierobežošana rokai, pareizs stāvoklis guļot, kompresijas veļas valkāšana, infekcijas profilakse), nekā ārstēt.