Krūts operācijas
Incīzija – neliels griezums – parasti nepieciešams krūts strutainu procesu ārstēšanai (strutu un atmirušo audu evakuācija, strutu perēkļa skalošana un drenēšana). Šo griezumu parasti neaizšuj, tādēļ pēc incīzijas bieži paliek pamanāmas un pat deformējošas rētas.
Ekscīzija – būtībā tas pats, kas ķirurģiskā (ekscīzijas) biopsija jeb vaļējā biopsija – tikai ārstnieciska operācija. Tā ir neliela ķirurģiska iejaukšanās (operācija), kuras laikā tiek izņemts piena dziedzera izmainīto audu perēklis vai veidojums piena dziedzera audos (piem., fibroadenoma), kuru parasti nekavējoties izmeklē histoloģiski. Griezienu parasti izdara vispārējā narkozē (reizēm iespējama vietējā anestēzija) pa dabiskajām ādas krokām un līnijām; aizšuj ar atraumatiskām šuvēm. Šīs operācijas rezultātā parasti paliek neliela, maz pamanāma rēta.
Sektorālā rezekcija – būtībā tas pats, kas ekscīzija, bet tiek izņemts arī ādas fragments. Šo terminu lietoja bijušajā PSRS jebkuras daļējas piena dziedzera audu izņemšanas gadījumā. Rietumos šo jēdzienu neizmanto, bet Latvijā joprojām lieto bieži tādu apzīmējumu kā vaļēja biopsija, ekscīzija (lokāla izgriešana), lampektomija (lumpectomy) un pat kvadrantektomija vietā...
Lampektomija (lumpectomy), kvadrantektomija – šos operāciju veidus lieto gan piena dziedzera vēža, gan plašu labdabīgu procesu (piem., mikrokalcināti, vairākas intraduktālas papilomas) ārstēšanā. Šīs operācijas laikā izņem piena dziedzera daļu ar aizdomīgajām izmaiņām vai audzēju kopā ar apkārtesošajiem piena dziedzera audiem. Ekscidētos apkārtējos audus (t.s. rezekcijas līnijas) izmeklē atsevišķi, un lai pārliecinātos, vai perēklis ir izņemts pilnībā, var veikt šo audu steidzamu histoloģisko izmeklēšanu.
Atšķirība starp lampektomiju un kvadrantektomiju pastāv atkāpes lielumā no audzēja redzamās malas. Lampektomijas gadījumā atkāpei no audzēja vai cita patoloģiska procesa malas ir jābūt ne mazākai par 1 cm, un šāda veida operācija ir pieļaujama tikai ļoti nelielu mezglveida audzēju gadījumos. Vēža gadījumā parasti veic kvadrantektomiju (kvadrants – krūts ceturtā daļa) – atkāpei no audzēja malas ir jābūt ne mazākai par 2 cm. Dažās valstīs abus šos operāciju veidus dēvē par plašu lokālu ekscīziju (wide local excision).
Operāciju veic vispārējā narkozē. Pēc operācijas reizēm uz 1–3 dienām atstāj drenāžu.
Mastektomija (grieķu mastos – piena dziedzeris, ectomia – izņemšana) ir visu piena dziedzera audu izņemšana. Ir vairāki mastektomijas veidi:
1. Zemādas mastektomija (piena dziedzera zemādas amputācija) – tiek izņemti tikai piena dziedzera audi, bet atstāta āda, krūtsgals un areols, kā arī fascija (plāni elastīgi audi, kuri klāj lielo krūšu muskuli), krūšu muskuļi un paduses bedrītes taukaudi. Tādu operācijas veidu lieto vīriešiem ginekomastijas gadījumā, kā arī sievietēm dažu krūšu slimību gadījumā (vēža sākumstadijā – reizē ar t.s. sargmezgla izmeklēšanu; ca in situ, profilaktiskā mastektomija augstas pārmantojamības riska pakāpes gadījumā). Zemādas mastektomijai sievietēm parasti seko krūts vienmomenta vai attālināta rekonstrukcija. Operāciju veic vispārējā narkozē. Pēc operācijas parasti uz dažām dienām atstāj drenāžu.
2. Vienkārša mastektomija – piena dziedzera noņemšana kopā ar ādu (t.sk. arī ar krūtsgalu un areolu), fasciju (plāni elastīgi audi, kuri klāj lielo krūšu muskuli), bet bez krūšu muskuļu un paduses bedrītes taukaudu un limfmezglu izņemšanas. Operācija indicēta tādos pašos gadījumos kā zemādas mastektomija, ja nav plānota krūts rekonstrukcija. Operāciju veic vispārējā narkozē. Pēc operācijas parasti uz dažām dienām atstāj drenāžu.
3. Modificētā mastektomija.
Mastektomija pēc Madena (mastectomia m. Madden) – piena dziedzera vēža gadījumā visbiežāk lietotā operācija – tiek noņemts piena dziedzeris ar paduses bedrītes audiem un limfmezgliem, bet netiek noņemts lielie un mazie krūšu muskuļi. Šī operācija ir pietiekami radikāla un vienlaikus arī funkcionāla. Krūšu muskuļu saglabāšana ievērojami samazina tādu komplikāciju iespējamību kā pleca locītavas kustīguma traucējumus.
Mastektomija pēc Peitija (mastectomia m. Pathey) – tiek noņemts piena dziedzeris un izņemti paduses bedrītes audi vienā blokā ar mazo krūšu muskuli. Pašreiz šo operāciju lieto reti – tikai gadījumos, kad ir grūti piekļūt zematslēgkaula limfmezgliem.
4. Radikāla mastektomija – mastektomija pēc Holsteda (mastectomia m. Holsted) (ieviesta 1889.gadā) paredz noņemt piena dziedzeri kopā ar lielo un mazo krūšu muskuli un paduses bedrītes audiem un limfmezgliem. Tā kā šiem muskuļiem ir liela nozīme rokas kustību veikšanā, pēcoperācijas periodā pacientiem nereti novēro augšējās ekstremitātes funkciju traucējumus. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka iejaukšanās radikalitāte uz muskuļu noņemšanas rēķina nepalielinās un ārstēšanas rezultāti neuzlabojas, tādēļ mūsdienās no šīs operācijas praktiski mēdz atteikties. Mastektomiju pēc Holsteda veic tikai tad, ja audzējs ir ieaudzis lielajā krūts muskulī.
5. Paplašināta radikāla mastektomija pēc Urbana (mastectomia m. Urban) (ar parasternālo limfmezglu izņemšanu) – šai operācijai ir tikai vēsturiska nozīme, jo tā jau ilgi netiek lietota savas sarežģītības un traumatisma dēļ. Šīs operācijas laikā piena dziedzeri izņem reizē ar lielo un mazo krūšu muskuli, paduses bedrītes, zemlāpstiņas, zematslēgkaula un parasternālā rajona taukaudiem. Tehniski to veic kā operāciju pēc Holsteda, pievienojot vēl vienu etapu – krūškurvja atvēršanu un pie krūškaula mugurējās virsmas novietoto limfmezglu izņemšanu. Ir pierādīts, ka šīs operācijas rezultāti ir sliktāki, nekā kombinējot modificētu mastektomiju ar staru terapiju.
Visus mastektomijas veidus veic vispārējā narkozē. Pēc operācijas parasti uz vairākām dienām atstāj drenāžu. No drenas pirmajās dienās izdalās limfa, reizēm ar asiņu piejaukumu. Drenu izņem 5.–6.dienā pēc operācijas. Šuves noņem 10.–12.dienā.